Šeit paveras skats uz muižniecības dzīvesveidu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Šī bija pēdējā telpa muižas īpašniekiem paredzētajā spārnā; to rotāja dekoratīvi sienu gleznojumi (neliels fragments tika atsegts muižas restaurācijas laikā no 1996. līdz 2004. gadam). Stūrī atrodas grezna krāsns, kas veidota no zaļām glazētām flīzēm ar ziedu ornamentiem; tai saglabājies oriģinālais metāla režģis un vāks. Flīzes tika izgatavotas pēc pasūtījuma. Šajā telpā atrodas arī vienīgais no muižas laikiem saglabājies oriģinālais priekšmets — neliels apaļš galdiņš ar smalki darinātu mežģīņu sedziņu —, kā arī muižas īpašnieku meitām piederējusi rotaslietu lādīte. Galdiņu saglabāja pēdējā īpašnieka Adoma Viļēnišķa (Adomas Vilėniškis) brāļameita Ona Starkute; pēc īpašuma nacionalizācijas viņa aizveda galdiņu uz savām mājām Adomiņes (Adomynė) ciemā.

Pie sienas, nelielā ozolkoka rāmja skapītī, atrodas Lietuvā rets priekšmets — „Svētā Vārda altāris un slimnieku apmeklējuma komplekts”. Tas sastāv no divām daļām: augšējā nišā aiz stikla redzama krīta masas *Pietà* (Dievmātes ar mirušo Kristu klēpī) figūriņa, savukārt apakšējā daļā izvietota Leonardo da Vinči pasaulslavenās gleznas „Svētais vakarēdiens” kopija ar uzrakstu „Lai slavēts Kunga vārds”. Izņemot no skapīša izliektos svečturus un aizdedzinot svētītās sveces, šis priekšmets pārtop par nelielu altāri. Šeit atrodama arī lūgšanu grāmata, svētītā ūdens trauciņš, sudraba karotīte, zvaniņš un sveču dzēšamais. Šos priekšmetus izmanto tikai tad, kad cilvēks dodas mūžībā; šis „Laimīgas aiziešanas tēls” netiek lietots nekādos citos gadījumos.

Vecā drēbju skapī glabājas muižas dāmu laikmeta tērpi, kā arī manekeni, kas ietērpti tā laika modei atbilstošos aristokrātiskos tērpos. Tos izmanto, lai reprezentētu muižu dažādos pasākumos un sagaidot goda viesus Adomiņē.