Iepazīstinām ar sevi…

Laipni lūdzam Adomīnes muižā, vienā no vislabāk saglabātajām koka muižām Lietuvā.

Nav precīzas informācijas par to, kad muižas ēka tika uzcelta. Ēkā ir saglabājušies daudzi oriģināli strukturālie un dekoratīvie elementi no 18. un 19. gadsimta. Tajā ir fascinējoša koka un mūra starpsienu kombinācija, kas izvietota atbilstoši konkrētām funkcijām. Mūra sienas kalpo ne tikai kā balsti griestiem un citiem svarīgiem strukturāliem elementiem, bet arī spēlē svarīgu lomu apkures sistēmā, jo tajās atrodas krāšņu un kamīnu dūmvadi. Galvenās ēkas plānojums ir interesants: siena to sadala divās daļās — viena paredzēta saimniecības un ražošanas vajadzībām, bet otra — dzīvojamām telpām. Saglabājušās iezīmes ietver raksturīgās 19. gadsimta divviru paneļu durvis, skaisti ornamentētu parketa grīdu, vairākas holandiešu stila podiņu krāsnis (ar lieliem baltiem un zaļiem podiņiem), kamīnu, maizes krāsni, plītis, pavardu, kas paredzēts masīva katla ievietošanai, noliktavu ar koka plauktiem, pagrabus un citas lietas. Ņemot vērā muižas plašo biškopību un atrastās lielo vīna pudeļu lauskas, pavards, iespējams, tika izmantots alus vai medus brūvēšanai. Muiža nodarbojās ar alkoholisko dzērienu komerciālu ražošanu; tajā atradās vismaz divas alus darītavas un krogs, un tur ražotais degvīns tika transportēts pat līdz Rīgai (šo faktu atceras bijusī īpašniece Barbora Vilēniškīte). Lielākajā daļā pils centrālās daļas telpu bija dekoratīvi sienu gleznojumi. Sienu dekoru veidoja frīzes, logu un durvju apmales, virsdurvju paneļi un koka paneļi. Griestos bija sarežģītas krāsotas kompozīcijas ar rozetēm centrā. Tās tika veidotas uz apmetuma, izmantojot temperkrāsu. Dekoratīvie sienu gleznojumi bija pils mākslinieciskā interjera galvenais elements. Tā ir valsts aizsargājams romantiskā klasicisma kultūras piemineklis un tagad ir apzīmēta arī ar Zilā vairoga emblēmu.

Atveriet durvis kreisajā pusē un ļaujiet mums izpētīt “šeimynos palociai” — muižas apkalpošanas un ražošanas telpas.