Šī ir pils galvenā telpa. Tieši šeit īpašnieki uzņēma savus viesus, un šeit mēs redzam svarīgākos saglabājušos muižas interjera elementus. Telpa ir liela, tomēr tai ir tikai divi mazi logi, kā rezultātā dabiskā gaisma ir ierobežota – tāpēc arī tās nosaukums ir „Pustumšā zāle”. Polihromā analīze ir atklājusi pils sākotnējā interjera pilnu apjomu. Kā redzat, griesti ir grezni, lai gan pilnībā atsegta ir tikai puse no tiem; otra puse restaurācijas laikā bija strukturāli bojāta – apmetums bija sabrucis –, tāpēc tika saglabāta tikai centrālā daļa. Atklātās iezīmes ietver sienas frīzi, ģeometriskus griestu rakstus un ziedu rotājumus stilizētos rāmjos. Rozetes un akanta lapas – motīvs, kas attēlo tālu zemju neparasto skaistumu, ko iztēlojušies mākslinieki, kuri nekad nebija redzējuši pašu augu – rada telpā noslēpumainu un rosinošu atmosfēru. Tās ir romantiskā klasicisma iezīmes, kas atspoguļo tā laika arhitektūras modi Lietuvā. Stūrī stāv liela krāsns, kas izgatavota no baltām keramikas flīzēm, kas sildīja ne tikai šo telpu. Zem jūsu kājām atrodas ozola un oša parketa grīda ar ģeometrisku rakstu; restauratori nomainīja tikai nelielas, nolietotas daļas, kas nozīmē, ka grīda lielākoties ir saglabājusies oriģinālā stāvoklī.

Mūsdienās šī zāle kalpo kā koncertu, sanāksmju un konferenču norises vieta. Tajā notiek izstādes, kā arī izglītojošas un degustācijas programmas. Mazās telpas blakus šai zālei, kuru sienu gleznojumi, iespējams, attēlo milžus, kas, pīpējot pīpes, sakrāva Kupiškio pilskalnu, visticamāk, kalpoja kā smēķētava; patiešām, kompozīcijās virs durvju ailēm (pazīstamas kā *supraportes*) ir attēloti pīpju smēķētāji un viņu pīpes.